Nenoliedzams ir fakts, ka ikdienas darba vide paliek haotiskāka, laika trūkst arvien vairāk, "over-information" efekts rada neskaidrības ik uz soļa, lēmumu pieņemšana kļūst izaicinošāka, savukārt darbinieku virzīšana nepieciešamajā vektorā arvien sarežģītāka. Organizāciju kultūra spēj sagriezt tādus negaisa virpuļus, ka reizēm grūti paliek izsekot, ar ko konkrētā situācija vispār sākās. Šo sarakstu, protams, varētu turpināt. Panākumu atslēga slēpjas darbinieku potenciālā. Apziņas līmenī vēlamies, lai darbiniekiem ir nepieciešamā motivācija, lai viņi ir spējīgi un ieinteresēti izrādīt nepieciešamo iniciatīvu, aktīvāk pieņemtu lēmumus, risinātu radušās situācijas, nevis ar katru otro neskaidrību skrietu precizēt nianses pie vadības. Vēlamies, lai reakcija uz situācijām būtu ātrāka, pieņemtie lēmumi kvalitatīvāki, savukārt mērķi tikti sasniegti īsākā laika posmā. Izrādās ir kāds kaujās pārbaudīts stratēģiskās un operacionālās vadības instruments, kas tieši piemērots šādām haosa pārpildītām situācijām. Par tā pielietošanas nepieciešamību sāka rakstīt gandrīz visi rietumu galvenie biznesa mediji (Forbes, Enterpreneur, Inc., u.t.t.) 2019.gadā (sākoties pandēmijai). "Harvard business review" šim instrumentam pievērsa uzmanību jau 2010.gadā. Runa ir par jēdzienu "Mission Command" (turpmāk "MC"). Tas nāk no militārās vides, kur vadības kļūdas maksā pasaulē dārgāko cenu – cilvēka dzīvības. "MC" savā būtībā apvieno gan stratēģiskās vadības instrumentus, gan līderības filozofiju. Vēl nesen civilām organizācijām nebija pieejas šim instrumentam.
Maksimālam efektam programma papildināta ar ļoti daudz praktiskiem vingrinājumiem, kas nostiprina nepieciešamo rezultātu, kā arī dod iespēju paskatīties uz ikdienas situācijām no pilnīgi cita skatu punkta.